LV
Search

MŪSUŽURNĀLS

MŪSU STĀSTS

Sofija, 38 gadi, skolotāja laukos

PĀRMAIŅAS MANĀ DZĪVĒ - NO LIELPILSĒTAS PĀRCĒLOS UZ LAUKIEM

Ar ko tas sākās? Vienmēr esmu dzīvojusi lielās pilsētās, un man tas allaž paticis.  Kultūras dzīves norises, pilsētas steiga un rosība, ritmiska dzīve. Bet, kad kļuvu par māmiņu, ātri apjautu vairākas lietas: maniem bērniem nav pietiekami vietas, kur rotaļāties, mans balkons ir kļuvis pārāk mazs un nevaru uz tā izvietot visus ziedus, kas man tik ļoti patīk...  Trūka dabas, trūka gaisa.


Un kādu dienu pamanīju sludinājumu, ka mazpilsētā meklē skolotāju nākamajam mācību gadam.  Tāpēc es pieteicos.


Ko tu dari pašlaik? Pašlaik man ir liela, dārza ieskauta māja, turklāt zāliens ir tik liels, ka apsveram iespēju iegādāties divas vai trīs aitas, kuras varētu rūpēties par mauriņu.  Šeit man patīk strādāt par skolotāju tikpat ļoti kā agrāk.  Mana ģimenes dzīve ir pilnīgi mainījusies:  bērni gandrīz vairs neslimo, un esam atklājuši priekus, ko sniedz daba, dzīve starp kokiem un augiem.  

Ieteikumi? Kad visa dzīve pavadīta lielpilsētā, nav viegli visu strauji mainīt un doties dzīvot laukos. Vienojāmies, ka izmēģināsim vienu gadu un, ja neizdosies, tad atgriezīsimies pilsētā.  Pašlaik brīnāmies par to, kā tik ilgi varējām nodzīvot betona un piesārņojuma vidū.  Mūsu dzīves kvalitāte ir daudz labāka, un līdz pilsētai ir tikai pusstundas brauciens, lai varētu baudīt visas tās piedāvātās kultūras aktivitātes  Uzskatu, ka dzīve laukos sniedz ārkārtīgu gandarījumu.

Kādi jaunumi

MŪSU ŽURNĀLS